sprosts
sprosts -a, v.
1.Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Būris. Krātiņš.
PiemēriTur lācis, iespiests šaurā krātiņā, griežas apkārt, kā gribēdams tikt laukā no sprosta.
1.1.Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
PiemēriDrīz vien Krišiņam [vārnulēnam] tika pagatavots ērts sprosts ar laktiņu, uz kuras sēdēt..
1.2.Veidojums, iekārta (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai, gūstīšanai. Arī slazds, lamatas.
Piemēri..jo tuvāk nāca tīkla aste, jo vairāk parādījās zivis. Tās visas bija iekļuvušas tīkla sprostā un, cerēdamas tikt no sprosta ārā, spraucās iekšā tīkla šaurajās actiņās.
1.3.pārn. Cietuma kamera. Cietums.
PiemēriBet vakara stundā Nesīmī klauvēja pie sava sprosta durvīm no jauna..
1.4.pārn. Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
Piemēri..tik ļoti viņai vajadzīgs cilvēks, tuvs draugs, lai palīdzētu salauzt vientulības sprostu..
2.Ierīce, detaļa, veidojums u. tml. (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās, arī izplatīšanās novēršanai.
PiemēriPārnesumu pārslēga sprosts.
2.1.Veidojums, kas padara neiespējamu kustību, pārvietošanos (pa ko).
PiemēriUpes sprosts.
Stabili vārdu savienojumiKā sprostā.
Avoti: 7-2. sējums