Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sprogojums
sprogojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → sprogot, sprogoties.
PiemēriGandrīz melnie mati, kuru sīkais sprogojums nebija friziera darbs, apņēma brūni iedegušo seju.
Avoti: 7-2. sējums