Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sprogainis
sprogainis -ņa, v.
sprogaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Dzīvnieks ar sprogainu apmatojumu.
PiemēriAnastasija Larionova kopj kolhoza aitas un rūpējas, lai tās būtu ne vien brangas svarā, bet lai no katras sprogaines iegūtu tīru, mīkstu vilnu.
2.Cilvēks ar sprogainiem matiem.
Piemēri«Mēs rasēsim nelielas stacijas projektu,» skolotāja paziņoja nemierīgajai klasei, īsam klusuma mirklim sekoja bravūrīga sprogaina izsauciens: «Koā?»
Avoti: 7-2. sējums