Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sprogains
sprogains -ais; s. -a, -ā
sprogaini apst.
1.Tāds, kas vijas sprogās, sprogajas (par matiem).
PiemēriStarp citām diezgan ikdienišķām sejām.. vēl spilgti izcēlās Marta Skrinda ar biezām, nēģeriskām lūpām un pilnīgi melniem, sīki sprogainiem matiem..
1.1.Tāds, kam ir sprogas (piemēram, par cilvēku, galvu).
PiemēriPa priekšējām durvīm no mašīnas izlocījās slaiks, sprogains gaišmatis, kas atgādināja kaut kur redzētu filmaktieri.
2.Tāds, kas vijas sprogās, sprogojas (par dzīvnieka apmatojumu).
Piemēri«Tur viņām [aitām] neaug gara, bet toties sprogaina un mīksta vilniņa, laikam ganības tādas.»
2.1.Tāds, kam ir sprogas (piemēram, par dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriAitas tik sprogainas un kuplas, ka atgādina melnas, baltas un pelēkas krizantēmas.
3.Tāds, kas pēc formas atgādina sprogas. Tāds, kam ir sprogām līdzīgi veidojumi.
PiemēriDebesis ir pilnas sprogainu mākoņu, it kā tikko mazgāta vilna tur būtu izklāta žāvēties.
Avoti: 7-2. sējums