Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spriņģot
spriņģot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Lēkāt, arī skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
Piemēri..paveras laidara durvis, govis, pavasara gaisa apreibušas, sāk spriņģot.
Avoti: 7-2. sējums