sprīžotājs
sprīžotājs -a, v.
sprīžotāja -as, s.
1.Darītājs → sprīžot.
2.dsk.; zool. Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst vidēji lieli tauriņi, kuru kāpuri pārvietojas sprīžojot un pārtiek no augiem.
3.Šīs dzimtas tauriņš.
PiemēriAgrā pavasarī bieži vien gadās redzēt.. bērzu sprīžotāju.. un citus tauriņus. Šo tauriņu kāpuri, ja tie sastopami lielā skaitā, spēj nodarīt zaudējumus mežsaimniecībai.
Avoti: 7-2. sējums