sproggalvis
sproggalvis -vja, v.
sproggalve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Cilvēks ar sprogainiem matiem. Sprogainis (2).
PiemēriVarbūt viņš atcerējās pats savu meiteni, piecgadīgu sproggalvi, kas kādreiz, pirms daudziem gadiem, ārā skraidīdama, bija sasitušies un pieglaudušies pie viņa ceļiem, lai to pažēlo?
Avoti: 7-2. sējums