sadedzināt
sadedzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
PiemēriSadedzināt pērnās lapas.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
PiemēriPutnu ligzdas bija sadegušas, un zaķu bērni nepaspēja aizbēgt, uguns bija tos panākusi un sadedzinājusi.
1.2.Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
PiemēriSadedzināt ķecerus uz sārta.
1.3.pārn. Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.).
PiemēriViņš bija pieradis sevi sadedzināt, lai rastos dzejoļi un traģēdijas.
1.4.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
Piemēri..Hermanis Vējš pirmoreiz pa īstam iepazina greizsirdības mokas, kas vēlāk, pārvērtušās ļaunās, postošās liesmās, viņu sadedzināja izmisuma pilnā speltē.
2.Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriZiemā sadedzināt visu malku.
3.Liesmās, augstā temperatūrā savainot (ķermeņa daļu).
PiemēriOtrā sieva: Ej, rauj! sadedzināsi pirkstus kā pie karstas krāsns.
Stabili vārdu savienojumiSadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus).
4.Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) sadeg [1] (1).
PiemēriAr pārkarsētu gludekli sadedzināt drānu.
5.Sadegt [2].
PiemēriBrāļi sveces sadedzina.
Avoti: 7-1. sējums