draiskulis
draiskulis -ļa, v.
draiskule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
PiemēriKad [bērnu] plosīšanās ap automobiļiem kļuva pārāk ņudzīga, sievietes apsauca draiskuļu baru.
- Kad [bērnu] plosīšanās ap automobiļiem kļuva pārāk ņudzīga, sievietes apsauca draiskuļu baru.
- Novuss ieinteresējis pat tos nama draiskuļus, kas agrāk dzenāja bumbu pa ielu, traucēdami garāmgājējus.
- Viņi [jaunieši] jokoja un smējās, taču paies nedēļa, un šie paši draiskuli ar nopietnām, drusku svinīgām sejām ies uz skolām, uz universitāti.
- pārn. ..Un mākoņus baltus dzenā pa debesīm draiskulis vējš..
Avoti: 2. sējums