Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
draiskulis
draiskulis -ļa, v.
draiskule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
PiemēriKad [bērnu] plosīšanās ap automobiļiem kļuva pārāk ņudzīga, sievietes apsauca draiskuļu baru.
Avoti: 2. sējums