Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
draišķīgs
draišķīgs -ais; s. -a, -ā
draišķīgi apst.; pareti
Draisks, šķelmīgs.
PiemēriViņas kustībās bija atkal kaut kas mazliet meitenīgi draišķīgs..
Avoti: 2. sējums