Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
draisks
draisks -ais; s. -a, -ā
draiski apst.
1.Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draiskulīgs.
Piemēri..abi ir ārēji draiski zēni, kas ar nebēdīgu valodu un brašām dziesmām slēpj savu smeldzi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDraisks smaids.
1.2.Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDraiska dziesma.
Avoti: 2. sējums