draiskulība
draiskulība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZenta nosvieda zīmuli un jaunības draiskulībā pārlēca pāri galdam, lai apskautu savu bērnības draudzeni.
- Zenta nosvieda zīmuli un jaunības draiskulībā pārlēca pāri galdam, lai apskautu savu bērnības draudzeni.
- Pārāk daudz draiskulības un neorganizētības piemīt šiem sporta gaitu iesācējiem, taču tas jāsaprot bez liekas dusmošanās, jo kurš gan pats kādreiz nav gājis pirmajā klasē un bijis nenovaldāms kā velnēns.
- Viņa mīlēja savu Cēzaru, un tādēļ tik ļoti gribējās ar to paaušoties. Viņi taču aizvien bij satikušies par daudz nopietni, un Milda nekad nebij varējusi savai draiskulībai ļaut vaļu.
2.Draiskulīga izdarība. Nebēdnība, nerātnība.
Piemēri..ar jaunības neizsīkstošajiem jokiem un draiskulībām kursanti soļo pa ceļu..
- ..ar jaunības neizsīkstošajiem jokiem un draiskulībām kursanti soļo pa ceļu..
- Bet jaunība arī varonim ir jaunība, un tāpat gadījās pastrādāt kādu nebēdnību. Komandieris ļoti labi saprata savus padotos un par nevainīgām draiskulībām viņus tikai labsirdīgi norāja.
Avoti: 2. sējums