pušķot
pušķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
PiemēriPušķot jaungada eglīti.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
Piemēri..mans tēvs savos līdumos visus ozolus atstājis nenocirstus.., Atgadījās arī resni. «Tie pušķo tīrumu,» viņš smējās.
1.2.pārn. Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
PiemēriŠis koris tad nu pušķoja ar savām dziesmām sarīkojumus.
Avoti: 6-2. sējums