pūšams
pūšams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → pūst.
2.mūz. Tāds, kurā skaņa rodas no ievadītās gaisa strāvas vibrācijas (par mūzikas instrumentiem).
Piemēri..bēru ceremoniju gaidīdami, ar saviem pūšamajiem instrumentiem rokās uznāk dzirnavnieks, veikala vadītājs Fredis un Platpēda.
Stabili vārdu savienojumi
2.1.lietv. nozīmē: pūšamais, -ā, v.; sar. Pūšamais mūzikas instruments.
PiemēriKapteinim patika mežrags, viņš atzina to par visjaukāko pūšamo.
Avoti: 6-2. sējums