pušķis
pušķis -ķa, v.
1.Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums.
PiemēriSlaidās kokospalmas ar lapu pušķi un riekstu čemuriem pašā augšā te aug veseliem mežiem..
1.1.Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem). Arī kušķis.
PiemēriAbiem [aļņu] dzimumiem pakaklē ir ādas kroka ar pagarinātu matu pušķiem («bārda»).
1.2.Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) — neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
PiemēriRaibo galvas segu [inkiem] izgreznoja krāšņi spalvu pušķi - varas un cieņas simbols.
1.3.Tievu, vienā galā sastiprinātu elementu kopums (piemēram, darbarīkiem).
PiemēriOtas pušķis.
2.Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
PiemēriNeļķu pušķis.
2.1.Dekoratīvs elements (apģērbam) — mākslīgu ziedu kopums.
PiemēriPiespraust pie kleitas zīda vizbulīšu pušķi.
3.Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements — pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
PiemēriŠalle ar pušķiem.
3.1.Veidojums, kas rodas kupli sasienot lenti.
PiemēriHelge ieved mani savā istabā, apsēdina pie spoguļa un iesien matos sarkanu pušķi.
Avoti: 6-2. sējums