pušķot
pušķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
PiemēriPušķot jaungada eglīti.
- Pušķot jaungada eglīti.
- Pušķot svētku galdu.
- Pušķot telpas kāzām.
- Bērni incīti runcīti pušķoja: «Ak, cik nu skaists viņš no vaiga!» Tam lentu un krādziņu uzlika..
- Un es.. spraužu zaļos, smaržīgos bērzus gar paspārnēm no vienas un otras puses [Līgo vakarā].
..Ir tik svinīgi visu to pušķot.
- Mūsu [kāzinieku] dēļ baznīca bija pušķota zaļumiem un altāris bagātīgi rotāts puķēm.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
Piemēri..mans tēvs savos līdumos visus ozolus atstājis nenocirstus.., Atgadījās arī resni. «Tie pušķo tīrumu,» viņš smējās.
- ..mans tēvs savos līdumos visus ozolus atstājis nenocirstus.., Atgadījās arī resni. «Tie pušķo tīrumu,» viņš smējās.
- Mājās visas telpas pušķoja vāzēs saliktas puķes..
- ..brīnumainais briljants lēcas grauda formā, kurš, šaurā zelta gredzenā iekalts, pušķoja viņa mazo pirkstu, meta.. krāsainas staru parsliņas..
1.2.pārn. Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
PiemēriŠis koris tad nu pušķoja ar savām dziesmām sarīkojumus.
- Šis koris tad nu pušķoja ar savām dziesmām sarīkojumus.
- Mežzinis.. ilgi runāja par apiešanos ar ieroci, par mednieka disciplīnu, pušķodams savu stāstu ar daudziem piemēriem no pieredzes.
- Kurai paaudzei padsmitnieku vecumā nav nācies uzklausīt ar daudziem piemēriem pušķotas pamācības..
Avoti: 6-2. sējums