pušelnieks
pušelnieks -a, v.
pušelniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.vēst. Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latvijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
2.Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
PiemēriKlēts celta.. kopā ar otru mūsu pušelnieku zem viena jumta..
2.1.pārn. Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
Piemēri..es devos augšā pie sava nakts pušelnieka, kas dienasgaismā izskatījās daudz viesmīlīgāks.
Avoti: 6-2. sējums