puszvilu
puszvilu apst.
puszvilus apst.
1.Pusguļus vai pussēdus.
PiemēriLejas Spijēnu dārzā.. sēdēja divi sievas jeb, pareizāk sakot: viena sēdēja un otra gulēja puszvilu uz mīkstiem spilveniem apliktā sola.
1.1.Slīpi.
PiemēriGrāvī puszvilus iegrimis zemnieku ratu ritenis.
Avoti: 6-2. sējums