pūst
pūst pūšu, pūt, pūš, pag. pūtu
1.intrans. Spēcīgi izvadīt pa muti gaisu no elpošanas orgāniem.
Piemēri..Artūrs.., garās rokas ar lielajām plaukstām gaisā pacēlis, skaļi pūzdams, devās ūdenī.
- ..Artūrs.., garās rokas ar lielajām plaukstām gaisā pacēlis, skaļi pūzdams, devās ūdenī.
1.1.Šādā veidā izvadīt gaisu, lai ar tā strāvu, piemēram, dzesētu, sildītu ko, papildinātu kam skābekli.
Piemēri..abas vecāsmātes jau mielojās. Lēja uz apakštasītēm kūpošo kafiju, pūta un dzēra.
- ..abas vecāsmātes jau mielojās. Lēja uz apakštasītēm kūpošo kafiju, pūta un dzēra.
- ..puika salika delnas pie mutes un, stingstošos pirkstus sildīdams, pūta..
- ..nolobīja plānu tāss zīdu un uzlika [ogļu] kaudzītei virsū. Nogaidīja mazliet - lai sakarst, tad pūta. ..uzšāvās liesma.
1.2.Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
Piemēri..četratā uznesa [ievainoto] pa stāvajām kāpnēm istabā un tad apsēdās un ilgi aiz nespēka pūta vien.
- ..četratā uznesa [ievainoto] pa stāvajām kāpnēm istabā un tad apsēdās un ilgi aiz nespēka pūta vien.
- «Kāpām augšā, taustīdamies pa tumšajām [baznīcas] torņa kāpnēm. Tikuši zvanu telpā, elsām un pūtām, vajadzēja atmesties un atvilkt elpu.»
- ..
Stabili vārdu savienojumiElsdams pūzdams, arī pūzdams elsdams.
- Elsdams pūzdams, arī pūzdams elsdams idioma — Lielā steigā, ar lielu piepūli.
1.3.pārn. Šalkt.
PiemēriPa labi un pa kreisi no dzelzceļa vējā brīžiem smagi pūš lielas egles.
- Pa labi un pa kreisi no dzelzceļa vējā brīžiem smagi pūš lielas egles.
2.trans. Izelpā virzīt (gaisu kur, uz ko), arī. Izelpotā gaisa strāvu virzīt, pārvietot (ko).
PiemēriPūst elpu uz aizsalušo loga stiklu.
- Pūst elpu uz aizsalušo loga stiklu.
- Pūst pieneņu pūkas.
- Varēja pūst savu jauno elpu vecā vīra cieti sakniebtajās lūpās, tur vairs nebija dzīvības. Zēns mēģināja pacelt tēvu..
- Kaspars ar Karīnu zina, ka putnabērniem ligzdiņā nedrīkst pūst dvašu..
- Viņa šķelmīgi lūkojas apaļā spogulītī, pūš tam virsū elpu un trin seģenē.
- Viņš bija vienkārši puišelis, kas pūta ziepju burbuļus.
Stabili vārdu savienojumiPūst balonu (arī bumbu). Pūst ziepju burbuļus.
- Pūst balonu (arī bumbu) — Izelpā pildīt ar gaisu balonu (bumbu).
- Pūst ziepju burbuļus — Izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus.
2.1.intrans.
PiemēriĀdolfs pūta, gluži sarkans kļuvis; bet baloniņš saplaka katrreiz, iekams tas bija gaisā laists.
- Ādolfs pūta, gluži sarkans kļuvis; bet baloniņš saplaka katrreiz, iekams tas bija gaisā laists.
2.2.Smēķējot izvadīt izelpā pa muti (dūmus).
PiemēriTēvs bija satinis smēķi un klusēdams pūta dūmus.
- Tēvs bija satinis smēķi un klusēdams pūta dūmus.
- Avens smēķēja lēni, viegli sašķieba lūpas.. un pūta sev pie kājām zilu strūkliņu.
- Gleznotājs klusēdams pūta gaisā vienmērīgus dūmu aplīšus.
3.trans. Izelpā ar gaisa strāvām veidot (dobus priekšmetus no kādas masas).
PiemēriPūst pudeles.
- Pūst pudeles.
- Viņš izmēģinājies visdažādākajos stikla ražošanas veidos un tehnikās: lietajā un pūstajā stiklā, ar rokām formētajā un slīpētajā..
- Līdzās plānā stikla vitrāžām parādās kompozīcijas no skaldītajiem, lietajiem un pat pūstajiem stikla klučiem.
4.trans. Spēlēt (pūšama mūzikas instrumentu).
Piemēri..viņš jau pats jaunības gados pūta ugunsdzēsēju orķestrī ragu..
- ..viņš jau pats jaunības gados pūta ugunsdzēsēju orķestrī ragu..
- ..viņš sāka pie Jurjānu Jura mežragu pūst.
- «..neliec man spēlēt teātri vai pūst mutes ermoņikas..»
4.1.intrans.
Piemēri..tuvu estrādes malai panācās slaids kareivis tauri rokā. Viņš pacēla tauri.., pielika to mutei un tad sāka skaļi un uztraukti pūst.
- ..tuvu estrādes malai panācās slaids kareivis tauri rokā. Viņš pacēla tauri.., pielika to mutei un tad sāka skaļi un uztraukti pūst.
- Muzikanti pūta jau ļoti tuvu. Saulē laistījās misiņa ragi.
- Viņš izņēmis no kabatas mutes ermoņikas, pūš, meklē melodiju..
Stabili vārdu savienojumiPūst (kā) stabulē. Pūst citā stabulē.
- Pūst (kā) stabulē idioma — Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- Pūst citā stabulē idioma — Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Pūst vienā stabulē idioma — Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
- Pūst vienā un tajā pašā stabule idioma — Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
4.2.Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
PiemēriPūst vakara jundu.
- Pūst vakara jundu.
- Pūst jautru maršu.
- Orķestris jau pūš dejas..
4.3.intrans. Tiekot spēlētam, skanēt (par pūšamo mūzikas instrumentu).
PiemēriPūta taure tikai tam bērnam, kas bija [parkā] pazaudējis savu aukli..
- Pūta taure tikai tam bērnam, kas bija [parkā] pazaudējis savu aukli..
4.4.intrans. Radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu).
PiemēriKaut kur gari pūta auto sirēna.
- Kaut kur gari pūta auto sirēna.
- Aizsmakusi, it kā negribēdama, pūta finierfabrikas svilpe..
- ..Tagad laiks ir ceļā. Drīz jau vilciens pūtīs..
4.5.intrans. Dziedāt ar gari stieptām skaņām (par putniem).
PiemēriRudzu laukos griezes pūta.. savās naksnīgi sulīgajās balsīs..
- Rudzu laukos griezes pūta.. savās naksnīgi sulīgajās balsīs..
- Tepat.. pūta mazais niedru putniņš. ..viņa dziesmu varēja dzirdēt tālu, jo viņš pūta tikai klusos vakaros.
5.parasti 3. pers.; intrans. Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
PiemēriBrīdi vējš gandrīz nebija jūtams, bet drīz, mainījis virzienu, sāka pūst no krasta puses..
- Brīdi vējš gandrīz nebija jūtams, bet drīz, mainījis virzienu, sāka pūst no krasta puses..
- Viņi pavisam lēnām tika uz priekšu, jo vējš pūta taisni sejā un trieca vai no kājām.
- Tos [zarus] viņš cieši sakrāva starp mietiem, lai vējš nepūstu cauri.
Stabili vārdu savienojumiNo kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš.
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš idioma — Saka par noprotamu, nojaušamu, mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- Pūst (vai) dvēseli laukā idioma — Ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam.
- Vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) idioma — Saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
5.1.trans. Virzīt (ko, piemēram, lietu, sniegu) – par vēju.
PiemēriVējš pūš smiltis sejā.
- Vējš pūš smiltis sejā.
- Ir sacēlies vējš Un acis pūš lāses no jūras.
- ..vējš sniegu per kapu pūš...
5.2.Plūst, izplatīties līdz ar gaisa strāvu.
PiemēriNo ezera pūš dzestrums.
- No ezera pūš dzestrums.
- No visiem logiem pūš aukstums.
6.parasti 3. pers.; trans. Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) – parasti par iekārtām, ierīcēm.
PiemēriVentilators pūš aukstu gaisu.
- Ventilators pūš aukstu gaisu.
- Pūst šķūnī salmus.
- ..nopakaļus aiz pasažieru bariņa, tusnīdams un melnus mutuļus pūzdams, rāpoja autobuss.
7.intrans. Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka).
PiemēriLiepiņu tēvs.. elpo pasmagi.. Taču bez darba viņš nevar rimties. Gan krekstot un pūšot, tomēr visu malku sazāģē..
- Liepiņu tēvs.. elpo pasmagi.. Taču bez darba viņš nevar rimties. Gan krekstot un pūšot, tomēr visu malku sazāģē..
- ..tēvs sāka prašņāt, kur Grīslis nakts laikā varējis kāju izmežģīt, bet tas tikai stenēja un pūta..
7.1.sar. Būt neapmierinātam, gausties.
PiemēriAr Kriku saimniecību gāja.. uz leju. ..Kriķis pats pūta par grūtiem laikiem, sliktiem gadiem..
- Ar Kriku saimniecību gāja.. uz leju. ..Kriķis pats pūta par grūtiem laikiem, sliktiem gadiem..
- «Nē, vai tas nu ir cilvēks,» Ilze klusi sūrojās. Viņa stenēja un pūta bez mitas līdz pat mājām.
8.intrans.; sar. Drāzties, traukties.
Piemēri..iegriezāmies Podakājā, kur pārnakšņojām, un rītā agri pūtām iekšā Rīgā, ka norīb vien!
- ..iegriezāmies Podakājā, kur pārnakšņojām, un rītā agri pūtām iekšā Rīgā, ka norīb vien!
- Ko šis meklēšot, ko gaidīšot ceļabiedru. ..saglaudis bārdu, pūš viens pats uz Bašutkiem.
9.intrans.; vienk. Stāstīt (parasti ko aplamu).
Piemēri«Bet tā ir pavisam vienreizēja pirts! Ar baseinu un pat deju laukumu.» - «Nestāsti.» - «Nu, kad tev saka!.. Kāda man vajadzība pūst?»
- «Bet tā ir pavisam vienreizēja pirts! Ar baseinu un pat deju laukumu.» - «Nestāsti.» - «Nu, kad tev saka!.. Kāda man vajadzība pūst?»
- «Mūsu dzīvoklī ielauzies laupītājs.» - «Nepūt!» es sacīju. «Nevar būt!»
9.1.Teikt, sacīt.
PiemēriKārkliņš: Neniekojies. Pūt vaļā. ..Saki droši.
- Kārkliņš: Neniekojies. Pūt vaļā. ..Saki droši.
- «Ko nu viņu te slavē,» viens [bērinieks] pūta otram ausī.
- Sakniebusi lūpas, viņa sakārto lakatu un tad pūš: «Es ne soļa vairs nesperšu pār tavu slieksni.»
10.trans.; novec. Pūšļojot dziedināt. Pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
11.intrans.; reti Elpot.
Piemēri..Kārlsonu vecene vairs negāja prom.. Uzstāja pameklēt mīkstu vistas spalviņu un ilgi turēja to mirējam pie mutes un deguna.. Jā, tagad tā lieta bij droša, vecais Brīviņš vairs nepūta.
- ..Kārlsonu vecene vairs negāja prom.. Uzstāja pameklēt mīkstu vistas spalviņu un ilgi turēja to mirējam pie mutes un deguna.. Jā, tagad tā lieta bij droša, vecais Brīviņš vairs nepūta.
Stabili vārdu savienojumiPūst (arī laist) miglu (arī dūmus) acīs. Pūst (arī taisīt) no mušas (arī no oda) ziloni.
- Pūst (arī laist) miglu (arī dūmus) acīs — sar. Melot.
- Pūst (arī taisīt) no mušas (arī no oda) ziloni — Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- Pūst pīlītes — sar. Stāstīt ko sadomātu, īstenībai neatbilstošu. Melot.
- Pūst plēšas — Radīt ar plēšām gaisa plūsmu.
Avoti: 6-2. sējums