pūst
pūst pūšu, pūt, pūš, pag. pūtu
1.intrans. Spēcīgi izvadīt pa muti gaisu no elpošanas orgāniem.
Piemēri..Artūrs.., garās rokas ar lielajām plaukstām gaisā pacēlis, skaļi pūzdams, devās ūdenī.
1.1.Šādā veidā izvadīt gaisu, lai ar tā strāvu, piemēram, dzesētu, sildītu ko, papildinātu kam skābekli.
Piemēri..abas vecāsmātes jau mielojās. Lēja uz apakštasītēm kūpošo kafiju, pūta un dzēra.
1.2.Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
Piemēri..četratā uznesa [ievainoto] pa stāvajām kāpnēm istabā un tad apsēdās un ilgi aiz nespēka pūta vien.
Stabili vārdu savienojumiElsdams pūzdams, arī pūzdams elsdams.
2.trans. Izelpā virzīt (gaisu kur, uz ko), arī. Izelpotā gaisa strāvu virzīt, pārvietot (ko).
PiemēriPūst elpu uz aizsalušo loga stiklu.
Stabili vārdu savienojumiPūst balonu (arī bumbu). Pūst ziepju burbuļus.
2.1.intrans.
PiemēriĀdolfs pūta, gluži sarkans kļuvis; bet baloniņš saplaka katrreiz, iekams tas bija gaisā laists.
2.2.Smēķējot izvadīt izelpā pa muti (dūmus).
PiemēriTēvs bija satinis smēķi un klusēdams pūta dūmus.
3.trans. Izelpā ar gaisa strāvām veidot (dobus priekšmetus no kādas masas).
PiemēriPūst pudeles.
4.trans. Spēlēt (pūšama mūzikas instrumentu).
Piemēri..viņš jau pats jaunības gados pūta ugunsdzēsēju orķestrī ragu..
4.1.intrans.
Piemēri..tuvu estrādes malai panācās slaids kareivis tauri rokā. Viņš pacēla tauri.., pielika to mutei un tad sāka skaļi un uztraukti pūst.
Stabili vārdu savienojumiPūst (kā) stabulē. Pūst citā stabulē.
4.2.Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
PiemēriPūst vakara jundu.
4.3.intrans. Tiekot spēlētam, skanēt (par pūšamo mūzikas instrumentu).
PiemēriPūta taure tikai tam bērnam, kas bija [parkā] pazaudējis savu aukli..
4.4.intrans. Radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu).
PiemēriKaut kur gari pūta auto sirēna.
4.5.intrans. Dziedāt ar gari stieptām skaņām (par putniem).
PiemēriRudzu laukos griezes pūta.. savās naksnīgi sulīgajās balsīs..
5.parasti 3. pers.; intrans. Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
PiemēriBrīdi vējš gandrīz nebija jūtams, bet drīz, mainījis virzienu, sāka pūst no krasta puses..
Stabili vārdu savienojumiNo kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš.
5.1.trans. Virzīt (ko, piemēram, lietu, sniegu) — par vēju.
PiemēriVējš pūš smiltis sejā.
5.2.Plūst, izplatīties līdz ar gaisa strāvu.
PiemēriNo ezera pūš dzestrums.
6.parasti 3. pers.; trans. Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) — parasti par iekārtām, ierīcēm.
PiemēriVentilators pūš aukstu gaisu.
7.intrans. Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka).
PiemēriLiepiņu tēvs.. elpo pasmagi.. Taču bez darba viņš nevar rimties. Gan krekstot un pūšot, tomēr visu malku sazāģē..
7.1.sar. Būt neapmierinātam, gausties.
PiemēriAr Kriku saimniecību gāja.. uz leju. ..Kriķis pats pūta par grūtiem laikiem, sliktiem gadiem..
8.intrans.; sar. Drāzties, traukties.
Piemēri..iegriezāmies Podakājā, kur pārnakšņojām, un rītā agri pūtām iekšā Rīgā, ka norīb vien!
9.intrans.; vienk. Stāstīt (parasti ko aplamu).
Piemēri«Bet tā ir pavisam vienreizēja pirts! Ar baseinu un pat deju laukumu.» - «Nestāsti.» - «Nu, kad tev saka!.. Kāda man vajadzība pūst?»
9.1.Teikt, sacīt.
PiemēriKārkliņš: Neniekojies. Pūt vaļā. ..Saki droši.
10.trans.; novec. Pūšļojot dziedināt. Pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
11.intrans.; reti Elpot.
Piemēri..Kārlsonu vecene vairs negāja prom.. Uzstāja pameklēt mīkstu vistas spalviņu un ilgi turēja to mirējam pie mutes un deguna.. Jā, tagad tā lieta bij droša, vecais Brīviņš vairs nepūta.
Stabili vārdu savienojumiPūst (arī laist) miglu (arī dūmus) acīs. Pūst (arī taisīt) no mušas (arī no oda) ziloni.
Avoti: 6-2. sējums