pūsties
pūsties pūšos, pūties, pūšas, pag. pūtos; refl.
1.Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
PiemēriČetras reizes Dārtiņa pūšas, kamēr uziet kalniņā.
2.sar. Dusmoties.
PiemēriVeselu nedēļu viņš ar Reini laikam nerunāja, bet tad viņi vai nu izlīga, vai viņiem aizmirsās pūsties.
3.sar. Izturēties augstprātīgi.
PiemēriCiti.. ceļ degunus diezin cik augstu un nemaz nepaskatās uz ļaudīm, kuri kādu nieku vien par viņiem jaunāki. Iedomājieties, pāris gadu, ir gan liela lieta, vai tur būtu ko uzposties! Bet pūšas.
Avoti: 6-2. sējums