pustonis
pustonis -ņa, v.
1.mūz. Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06).
PiemēriSkaņurindā, kuru veido pamatpakāpes, pustoņi rodas starp skaņām mi-fa un si-do.
2.Pārejas tonis starp diviem krasu vai gaismēnas toņiem (piemēram, no spilgta uz bālu, no tumša uz gaišu).
PiemēriRaksturīgs pustoņa oriģināla veids [poligrāfijā] ir fotogrāfiskais uzņēmums, kam ir bagāta pustoņu skala, tas ir, daudz pāreju no viena toņa uz otru.
2.1.Maigs, gaišs krāsas tonis.
PiemēriAci priecē maigi krāsu pustoņi (līdz šim likās, ka mūsu tekstilnieki pazīst vienīgi spilgtas krāsas)..
3.Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
PiemēriLuga ir uzrakstīta pustoņos un var izskanēt tikai tad, ja tajā izdodas atklāt spraigu iekšējo darbību.
3.1.Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam nav spēcīgu ārējo izpausmju. Šāda stāvokļa daļēja, slēpta izpausme.
PiemēriViņas [aktrises] varā ir atveidot visas cilvēcisko jūtu un īpašību galējās izpausmes un to pustoņus.
Avoti: 6-2. sējums