Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dusmoties
dusmoties
-ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Būt dusmīgam, paust dusmas.
Piemēri
Dusmoties par sīkumiem.
Piemēri
Dusmoties par sīkumiem.
Lapa nedusmojas uz citiem [kāršu] spēles biedriem - viņš dusmojas uz sevi, uz visu savu dzīvi..
«..nedusmojos,» viņš sarūgtināts teica. «Par ko gan lai es dusmotos?»
Avīžu lapas bija biezas, mitrumā uzblīdušas, ātri plīsa, un Arnis dusmojās.
Viņš dusmojās sevī par slepeno vēlēšanos, kaut viņa nebūtu mājā..
Avoti:
2. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
durvis
dusa
dusēt
dusmas
dusmība
dusmīgs
dusmot
dusmoties
dusulis
duša
dūša
dūšība
dūšīgs
dūzis
dvaka
Tēzaurs
dusmoties
MLVV
dusmoties