dusmoties
dusmoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Būt dusmīgam, paust dusmas.
PiemēriDusmoties par sīkumiem.
- Dusmoties par sīkumiem.
- Lapa nedusmojas uz citiem [kāršu] spēles biedriem - viņš dusmojas uz sevi, uz visu savu dzīvi..
- «..nedusmojos,» viņš sarūgtināts teica. «Par ko gan lai es dusmotos?»
- Avīžu lapas bija biezas, mitrumā uzblīdušas, ātri plīsa, un Arnis dusmojās.
- Viņš dusmojās sevī par slepeno vēlēšanos, kaut viņa nebūtu mājā..
Avoti: 2. sējums