Paplašinātā meklēšana
Meklējam dusmoties.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (26):
- (Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
- īgt Būt īgnam, dusmoties.
- erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
- izdusmoties Dusmoties un pārstāt dusmoties.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
- nodusmoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties.
- izdusmoties Ilgāku laiku, daudz dusmoties.
- piedot Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties. Pieņemt atvainošanos.
- noskaisties Kļūt dusmīgam. Sadusmoties.
- saerroties Kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
- saīgt Kļūt, parasti pēkšņi, Īgnam, sadusmoties.
- Ņemt ļaunā (arī par ļaunu) Nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- padusmoties Neilgu laiku, mazliet dusmoties.
- nopiktoties Nodusmoties (1).
- nopiktoties Nodusmoties (2).
- Aizsvilties dusmās Pēkšņi un strauji sadusmoties.
- Rūkt bārdā Pie sevis neskaidri (parasti dusmīgi) runāt. Arī dusmoties.
- sabozties Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties.
- apskaisties Sadusmoties.
- saērcināties Sadusmoties. Kļūt, parasti ļoti, īgnam, ķildīgam.
- sadusmoties Sākt, parasti pēkšņi, dusmoties.
- nodusmoties Savienojumā «nevarēt nodusmoties»: nevarēt beigt dusmoties.
- straujš Tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi. Tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties. Arī ātrs (2).
- iekaist Uztraukties, sadusmoties.
- iekarst Uztraukties, sadusmoties.
dusmoties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV