sadusmoties
sadusmoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Sākt, parasti pēkšņi, dusmoties.
PiemēriIeraudzījusi mani virtuvē, Taņa sadusmojās: «Tūlīt pazūdiet! Nesaprotu, ko jūs te vēl klīstat, nejēga vīrietis.»
- Ieraudzījusi mani virtuvē, Taņa sadusmojās: «Tūlīt pazūdiet! Nesaprotu, ko jūs te vēl klīstat, nejēga vīrietis.»
- ..Nātiņš nopietni sadusmojās. «Kas Milžos ir saimnieks - Krasts vai Nātiņš?» viņš kliedza.
Avoti: 7-1. sējums