Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sadurties
sadurties -dūros, -duries, -duras, pag. -dūros; refl.
1.Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri..Muhamedzjanovs.. pagriezdamies gandrīz sadūrās ar visjaunāko brigādes locekli..
  • ..Muhamedzjanovs.. pagriezdamies gandrīz sadūrās ar visjaunāko brigādes locekli..
  • ..uzbrucējs [basketbola spēlē], izdarot metienu grozā, saduras ar aizsargu..
  • «Pietiek!» Ratiņš nikni atrāva ceha durvis un gandrīz sadūrās ar gara auguma puisi, kurš vēl paguva atlēkt sāņus.
Stabili vārdu savienojumiSadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs.
1.1.Saskarties (par ķermeņa daļām).
PiemēriBaronēnam lūpas pāri reižu tāpat saduras, pirms viņš skaņu dabū tām pāri.
  • Baronēnam lūpas pāri reižu tāpat saduras, pirms viņš skaņu dabū tām pāri.
  • Beidzot arī Lavīze pieliecās vajadzīgā tuvuma - saimniece liecas pretim. Viņu galvas sadūrās..
  • Ragainās [aļņu] galvas sadūrās briesmīgā triecienā..
1.2.Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
PiemēriSakarsis no skriešanas, Raits nogriezās ēnainajā alejā. Nenogājis līdz alejas galam, viņš sadūrās ar Irmu. Viņa stāvēja viena, atspiedusies pret nama sienu..
  • Sakarsis no skriešanas, Raits nogriezās ēnainajā alejā. Nenogājis līdz alejas galam, viņš sadūrās ar Irmu. Viņa stāvēja viena, atspiedusies pret nama sienu..
  • ..Ojārs dzīvokļa tuvumā sadūrās ar Litu. Patiesībā viņa gaidīja Ojāru un jau kādu pusstundu dežurēja uz ielas stūra.
1.3.Nokļūt saskarē, kādas attiecībās (ar kādu).
Piemēri..Maigai Trēdei kontroles darbā jau divas reizes bija jāsaduras ar kolhoza mežsargu. Nevarētu teikt, ka viņu attiecības sevišķi pasliktinājušās..
  • ..Maigai Trēdei kontroles darbā jau divas reizes bija jāsaduras ar kolhoza mežsargu. Nevarētu teikt, ka viņu attiecības sevišķi pasliktinājušās..
  • Tagad mums iznāca vēl biežāk sadurties: strādājām vienā maiņā.. Turklāt vēl sacentāmies.
  • ..[recenzijas] autors saduras ar otru šī paša [dzejoļu] krājuma recenzentu.., kura patika vai nepatika vismaz vairākos gadījumos ir pretēja..
2.parasti 3. pers. Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
Piemēri..[šoferis] iebrauca pretējās kustības joslā, kur viņa vadītā mašīna sadūrās ar trolejbusu.
  • ..[šoferis] iebrauca pretējās kustības joslā, kur viņa vadītā mašīna sadūrās ar trolejbusu.
  • ..ar aisbergu sadūrās leģendārais pasažieru tvaikonis «Titaniks».
  • ..nosvilpa lokomotīve, noklankstēja dzelži, vagoniem saduroties..
2.1.Pārvietojoties strauji saskarties (piemēram, par vielām, to daļiņām, fizikāliem ķermeņiem).
PiemēriElektroni sadūrušies.
  • Elektroni sadūrušies.
  • Ap strauta ieteku, kur straume sadūrās ar ezera viļņiem, ūdens murdēja.
2.2.Par debess ķermeņiem, to kopumu.
Piemēri..sensenos laikos.. Zeme sadūrusies ar starpzvaigžņu gāzes mākoni vai pat milzīgu meteorītu.
  • ..sensenos laikos.. Zeme sadūrusies ar starpzvaigžņu gāzes mākoni vai pat milzīgu meteorītu.
2.3.Saskarties un daļēji vai pilnīgi sajaukties (par vielām).
PiemēriSveķi ir skaisti dzelteni, kad tie no koka lāso, un tie kļūst nejauki melni, kad ar zemēm un cilvēku sviedriem saduras.
  • Sveķi ir skaisti dzelteni, kad tie no koka lāso, un tie kļūst nejauki melni, kad ar zemēm un cilvēku sviedriem saduras.
3.parasti 3. pers. Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
Piemēri..dārznieka mājas sarkanā siena sadūrās ar augsto sētu..
  • ..dārznieka mājas sarkanā siena sadūrās ar augsto sētu..
  • Un visu saimnieku robežas sadūrās ar muižas robežām..
4.Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriRevolūcijas liktenis izšķiras ne vien lielajos centros, bet arī vismazākajos nostūros, kur saduras šķiru spēki.
  • Revolūcijas liktenis izšķiras ne vien lielajos centros, bet arī vismazākajos nostūros, kur saduras šķiru spēki.
  • Latviešu zemnieku un Piltenes vācisko iedzīvotāju pasaule saduras arī reliģijas un morāles plāksnē.
  • Seminārā pavisam reti un tikai skopos vārdos tiek pieminēti tie cīniņi, kas Baltijā notiek, vācu puses un jaunlatviešu puses centieniem saduroties.
4.1.Par pretējiem uzskatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
PiemēriIzrādes konflikts veidojas, saduroties Niskavuori vecās saimnieces un viņas bērnu uzskatiem.
  • Izrādes konflikts veidojas, saduroties Niskavuori vecās saimnieces un viņas bērnu uzskatiem.
  • ..romāns.. iesakās pagausi, un, tikai darbībai sašķetinoties un cilvēku raksturiem saduroties, tas kļūst raitāks..
4.2.Sastapties rīcībā, darbībā (ar ko nevēlamu, traucējošu).
PiemēriArvīds Salums.. labi saprata, ka būs jāsaduras ne vien ar aprobežotību, pat stulbumu, bet ar kaut ko vairāk, pret ko viņš viens ir bezspēcīgs.
  • Arvīds Salums.. labi saprata, ka būs jāsaduras ne vien ar aprobežotību, pat stulbumu, bet ar kaut ko vairāk, pret ko viņš viens ir bezspēcīgs.
  • Viņš lūkoja uzsākt sarunu ar Lienu, taču,.. sadūries ar pilnīgu neatsaucību, galu galā negribīgi devās pie sava «Iža» [motocikla].
  • Visos šais [lugu] uzvedumos sadūrāmies ar iepriekš pārrunātajām grūtībām.
5.mil. Nonākt bruņotā sadursmē.
PiemēriSadurties ar pretinieka arjergardu.
  • Sadurties ar pretinieka arjergardu.
6.parasti 3. pers. Refl. → sadurt3: tikt sadurtam.
PiemēriVienīgais košums - divi vecas ābeles.. Tām pašām apnicis augt. Īpaši tai vienai: stumbrs sasvēries sāniski, zari zemē sadūrušies.
  • Vienīgais košums - divi vecas ābeles.. Tām pašām apnicis augt. Īpaši tai vienai: stumbrs sasvēries sāniski, zari zemē sadūrušies.
  • Ādā sadūrušos daudzus sīkus augu dzeloņus var ātri izvilkt ārā, ja virsū uzpilina sveču vasku.
7.Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
PiemēriLaist Imantu basu ārā tur [pie jaunbūves] nevarēs nemaz. Sagriezīsies ar stikliem, sadursies ar dzelžiem.
  • Laist Imantu basu ārā tur [pie jaunbūves] nevarēs nemaz. Sagriezīsies ar stikliem, sadursies ar dzelžiem.
  • ..viņa.., pieskārusies rozes kātam, manāmi sarāvās, droši vien sadūrusies pret ērkšķiem.
Stabili vārdu savienojumiSkatieni (arī skati) saduras (arī sastopas).
Avoti: 7-1. sējums