Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sadura
sadura -as, s.
1.tehn., būvn. Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
PiemēriVertikāla sadura.
1.1.Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti, arī priekšmeta divas daļas.
Piemēri..[iebūvētā] skapja sadurā ar griestiem starp statņiem liek šķēršļus.
2.val. Robeža (piemēram, vārdā, tekstā) starp divām valodas vienībām (piemēram, morfēmām, vārdiem).
PiemēriVārdu sadura.
3.reti Sadursme2.
PiemēriKur bijuši dažādi uzskati, tur bijušas arī saduras un cīniņi.
Avoti: 7-1. sējums