Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sadurstīties
sadurstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus.
PiemēriSadurstīties ar rožu ērkšķiem.
2.Pēkšņi apjukt, samulst. Arī sastomīties.
PiemēriPamanījis svešos cilvēkus tur priekšā, Kaķītis sadurstījās, gribēja griezt zirgu apkārt vai braukt no ceļa nost.
Avoti: 7-1. sējums