sadursme
sadursme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
PiemēriAutomobiļu sadursme.
1.1.Strauja (piemēram, kustībā esošu vielu, to daļiņu, fizikālu ķermeņu) saskaršanās.
PiemēriSilto un auksto gaisa masu sadursme.
1.2.Strauja (debess ķermeņu, to kopumu) saskaršanās.
PiemēriJādomā, ka arī daudzās citās vietās, kur novēro radioizstarojumu ārpus mūsu zvaigžņu pasaules robežām, notiek tālo zvaigžņu pasauļu sadursmes.
1.3.Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās.
PiemēriSpēlētāju sadursme hokeja laukumā.
2.Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
PiemēriKritikā esi atbalsojas mākslas virzienu, sabiedrisko grupējumu un reizē arī tīri personisko interešu sadursmes.
2.1.Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
PiemēriSadursme sekoja sadursmei. Beidzot māte krasi nostājās patēva pusē. Septiņpadsmit gadu vecumā, nepabeidzis vidusskolu, Ilgvars aizgāja no mājas.
3.mil. Parasti savienojumā «bruņota sadursme»: darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
PiemēriSporādiskas bruņotas sadursmes, kas ir raksturīgas partizānu karam, [Angolā] aizgājušas pagātnē, dodot vietu pozīciju karam..
Avoti: 7-1. sējums