sadurt
sadurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru; trans.
1.Durot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
PiemēriKurpnieks ar īlenu bija sadūris roku..
- Kurpnieks ar īlenu bija sadūris roku..
- Valdis kaut kur sadūris kāju. Viņš raud. Tētis brūci pārsien..
- Uz ērkšķiem pirkstus sadurdami, saplūcam baltos, smaržīgos ziedus..
- pārn. Zeme rūgdama rūgteni dvašo. Asnu zobeni velēnu sadur.
2.Durot radīt caurumus. Durot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSadurt riepu.
- Sadurt riepu.
- Cepeša gabalu ieberzē ar sāli, pipariem, sadur ar asu nazi un dūruma vietās ievieto ķiploka daiviņas.
3.Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
PiemēriSadurt zemē mietiņus robežas iezīmēšanai.
- Sadurt zemē mietiņus robežas iezīmēšanai.
- «Tātad tu man iesaki iet sirojumā kopus ar krustnešiem, bet, sākoties kaujai, sadurt šķēpus viņu mugurā?» Namejs vēlreiz pārvaicāja.
3.1.Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā. Uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu).
PiemēriSadurt gaļas gabalus uz iesmiem.
- Sadurt gaļas gabalus uz iesmiem.
4.Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļās, parasti galvas).
PiemēriSadūruši galvas kopā, bērni sačukstas.
- Sadūruši galvas kopā, bērni sačukstas.
- Nezinu, kā citur skūpstās, Teic, vien snīpjus sadurot.
Avoti: 7-1. sējums