sadurt
sadurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru; trans.
1.Durot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
PiemēriKurpnieks ar īlenu bija sadūris roku..
2.Durot radīt caurumus. Durot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSadurt riepu.
3.Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
PiemēriSadurt zemē mietiņus robežas iezīmēšanai.
3.1.Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā. Uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu).
PiemēriSadurt gaļas gabalus uz iesmiem.
4.Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļās, parasti galvas).
PiemēriSadūruši galvas kopā, bērni sačukstas.
Avoti: 7-1. sējums