saduļķoties
saduļķoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās
1.Refl. → saduļķot1. Tikt saduļķotam.
PiemēriSaduļķojusies sula.
- Saduļķojusies sula.
- Gunda.. iebrien ezerā līdz pusstilbiem. Ūdens rudenīgi dzestrs, saduļķojas gluži melns.
- Debesu dzidrais zilums ir saduļķojies.
- pārn. Viss, kas pastaigas laikā bija nogulsnējies viņā zem rāmas apskaidrības tīrajiem ūdeņiem, atkal savandījās un saduļķojās.
2.Refl. → saduļķot2. Tikt saduļķotam.
Piemēri..Elmārs strauji zaudēja pašpārliecību. Paļāvība viņā spēji saduļķojās..
- ..Elmārs strauji zaudēja pašpārliecību. Paļāvība viņā spēji saduļķojās..
Avoti: 7-1. sējums