vulgārs
vulgārs -ais; s. -a, -ā
vulgāri apst.
1.Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
PiemēriPuisis šķita smalks, bet meitene vulgāra. Viņa ik brīdi centās pievērst sev uzmanību ar skaļiem, uzbāzīgiem smiekliem.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVulgāra āriene.
1.2.Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
PiemēriVulgāri kritēriji.
1.3.Tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piemēram, par kādu faktu, cilvēka darbību).
PiemēriVulgārs fakts.
1.4.Tāds, kura saturs ir rupjš, neatbilst labas gaumes prasībām (piemēram, par tekstu).
PiemēriVulgārs romāns.
1.5.Tāds, kas neatbilst laba stila prasībām, tāds, kas pieder pie zema, rupja stila (par izteiksmes līdzekļiem).
Piemēri«Sveika, sveika, zeltenīt!» viņš.. sacīja, un vārds «zeltenīt» man šķita vulgārs un provinciāls. Rīgā sievietes uzrunāja par dāmām, kundzēm vai jaunkundzēm..
Avoti: 8. sējums