vulgarizators
vulgarizators -a, v.
vulgarizatore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
PiemēriVienīgās briesmas [polemikā] faktiski arī ir tikai vulgarizatori, jo tie prot elementāras lietas saputrot un principa jautājumus pārtaisīt sīkumainā, personiskā ķīviņā.
Avoti: 8. sējums