vraks
vraks -a, v.
1.Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
PiemēriBurinieka vraks.
1.1.pārn. Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
PiemēriUz tāda [tankkuģa] būtu vērts pastrādāt! Ne jau tā kā toreiz, kad braukāju uz pussatrunējušiem ārzemju vrakiem, ogļu putekļiem aplipis melns kā velns.
2.Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
Piemēri«Sunim vajag kārtīgu saimnieku, nevis no abiem galiem apzelētu makaronu.» - «Nu, vai zin..!» vīrišķis, dziļi aizskarts, atkal iesaucās. «Tava laime, ka tu esi tāds vraks..»
Avoti: 8. sējums