vulgaritāte
vulgaritāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → vulgārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeitenes vulgaritāte.
- Meitenes vulgaritāte.
- Teksta vulgaritāte.
- Vulgaritātes pieskaņu gūst strīds par tā sauktajiem «domājošiem» un «nedomājošiem» aktieriem.
- Taču tās [lugas] autoram un režijai diemžēl raksturīgi pretenciozi, pseidonovatoriski meklējumi, kas pārlieti ar banālas vulgaritātes mērci.
2.parasti dsk. Vulgāri vārdi, izteicieni.
PiemēriRunāt neciešamas vulgaritātes.
- Runāt neciešamas vulgaritātes.
- Valodas barbarismi, vulgaritātes, pat štampa vārdi kaitīgi personības prestižam. [Domā zinātniece.]
Avoti: 8. sējums