vulgārisms
vulgārisms -a, v.
1.val. Vulgārs vārds vai teiciens.
PiemēriĪpaša vienkāršās sarunu leksikas kategorija ir vulgārismi, tas ir, vārdi un teicieni, kurus to rupjības un nepieklājības dēļ uzskata par neciešamiem un nelietojamiem ne tikai literārā valodā vispār, bet pat arī vienkāršā sarunā..
- Īpaša vienkāršās sarunu leksikas kategorija ir vulgārismi, tas ir, vārdi un teicieni, kurus to rupjības un nepieklājības dēļ uzskata par neciešamiem un nelietojamiem ne tikai literārā valodā vispār, bet pat arī vienkāršā sarunā..
- Leksiskie vulgārismi ir vārdi, kas paši par sevi ir nepieklājīgi, ētikas normām neatbilstoši un ko sabiedrībā nemēdz lietot.
- Pie stilistiskajiem vulgārismiem pieder daļa dzīvnieku nosaukumu un ar dzīvniekiem saistītu apzīmējumu, ja tos attiecina uz cilvēku, piemēram, cūka, purns, lops..
2.parasti vsk.; reti Vulgārums, vulgaritāte1.
Piemēri..paši [pusaudži] sajūt nepieciešamību pēc skaistām attiecībām, bet šī iekšējā prasība ir cieši noslēgta aiz cinisma, vulgārisma un rupjas bravūras atslēgām.
- ..paši [pusaudži] sajūt nepieciešamību pēc skaistām attiecībām, bet šī iekšējā prasība ir cieši noslēgta aiz cinisma, vulgārisma un rupjas bravūras atslēgām.
Avoti: 8. sējums