virspuse
virspuse -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa1.
Piemēri«Sargieties..,» mani brīdināja. «Tas ir nešķīsts dzīvnieks ar trešo aci galvas virspusē.» Apmēram 75 centimetrus garā ķirzaka slēpās ēnā starp biezajiem zāles stiebriem.
1.1.Virsējā, augšējā puse, daļa (parasti apģērbam, apaviem).
PiemēriBeretes vidus un apakšējā daļa tamborēta smilškrāsā, virspuse - brūnās, dzeltenās, rūsas sarkanās un gaiši brūnās joslās.
1.2.Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
PiemēriVistuvāk zemes virspusei atrodas saldūdeņi vai vāji mineralizētie ūdeņi..
2.Ārējā puse9 (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma1.
PiemēriĀdas virspuse.
Stabili vārdu savienojumiNo virspuses.
2.1.Ārējā (kā) puse9, pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
PiemēriApaļgalvis [asarēns] noskatījās, kur atradās zilganā [kukaiņa] ēna, atkāpās un tad ieskrējies drāzās līdz ūdens virsai. Vēl tālāk. Purns izšāvās ezera virspusē..
3.Tas, kam nav dziļāka satura. Tas, kam nav būtiskas nozīmes.
PiemēriBet, ja pētām klasiku,.. atklājas, ka bieži vien mēs esam paņēmuši tikai virspusi.
Stabili vārdu savienojumi(Būt) virspusē. Pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.).
Avoti: 8. sējums