sinode
sinode -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.vēst. Pētera nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā.
PiemēriKrievijas pareizticīgo baznīcu praktiski vadīja īpaša, caram pakļauta garīdznieku iestāde - sinode.
2.rel. Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
Piemēri..[Fīrhufs] pat mācītāju sinodēs nekad neniekojās gar teoloģiskiem jautājumiem, bet cēla priekšā vai nu kādu tematu no jaunākās prātniecības, vai vēl biežāk metās iekšā tieši politikā.
3.rel. Garīdzniecības orgāns ar padomdevēja tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā). Garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
PiemēriSaskaņā ar Vatikāna II koncila lēmumiem sinodēm, kuras regulāri notiek ik pa trim gadiem.., nav likumdevējas varas, bet ir atvēlēta tikai pāvesta sapulču loma.
Avoti: 7-1. sējums