mitināties
mitināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) – par cilvēkiem.
Piemēri«Pirms gadiem pieciem, kad atnācu uz šejieni, kādu laiku mitinājos jumtistabiņā ..»
- «Pirms gadiem pieciem, kad atnācu uz šejieni, kādu laiku mitinājos jumtistabiņā ..»
- Divatā ar suni mitinājos veselā mājā.
- ..pie tēva puisis vairs nemitinās.
1.1.Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) – par dzīvniekiem. Eksistēt (kur) – par augiem.
PiemēriTurpat istabas priekšā atradās lopu kūtis - liela, gara ēka.., kuras vienā galā mitinājās aitas, otrā - zirgi..
- Turpat istabas priekšā atradās lopu kūtis - liela, gara ēka.., kuras vienā galā mitinājās aitas, otrā - zirgi..
- Varētu paņemt makšķeri, aizstaigāt uz Zvirgzdīti. Agrāk te mitinājās foreles, bija pat vēži.
- Mitinādamies dažādos apstākļos, augi,.. un mikroorganismi veido kopas, kurās rodas vienkāršas un sarežģītas savstarpējās attiecības.
- Nopļāva labību, sameta pie rijas gubās. Zvirbuļi nu te vien gandrīz visu dienu mitinājās.
1.2.pārn. Atrasties, darboties (kur) – par uzņēmumu, iestādi u. tml.
Piemēri..[apcietinājumu] vaļņa nišā, gandrīz zem klajas debess.. mitinās taverna.
- ..[apcietinājumu] vaļņa nišā, gandrīz zem klajas debess.. mitinās taverna.
- ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- Kad viņš šurp atbrauca, te [tundrā] nebija nevienas mūra mājas, un arī skola mitinājusies kādā piebūvītē.
Avoti: 5. sējums