platmutis
platmutis -ta, v.
platmute -es, dsk. ģen. -tu, s.
1.Tas (tāds), kam ir plata mute (parasti par dzīvniekiem).
Piemēri..stāvvadu kastē iemaldījusies un atpakaļ ceļu nav atradusi arī prāva, savi četri kilogrami smaga platmute menca.
- ..stāvvadu kastē iemaldījusies un atpakaļ ceļu nav atradusi arī prāva, savi četri kilogrami smaga platmute menca.
2.niev. Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
Avoti: 6-2. sējums