Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pielēkāt
pielēkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriMinka ieraudzīja zvirbuļu baru, Ilgi tupēja krūmos, kamēr putni pielēkāja tuvāk. Ar negaidītu lēcienu viņš noķēra pašu neuzmanīgāko.
Avoti: 6-2. sējums