svētīt
svētīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.rel., mit. Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
PiemēriSvētīt bērnu.
- Svētīt bērnu.
- Svētīt ūdeni.
- Svētīt karogu.
- Svētīt maizi.
- ..sirms mācītājs.. vecīgām rokām svētīja viņus un savienoja abu dzīves uz mūžu. Ernestīnei likās, ka Gustavu mīl, un viņa bija ļoti laimīga.
- Es cauri namiem un tiltiem zīmēšu tevi [vecomāti], tavu mīļo un bezgala grumbaino seju un roku, kas kādreiz svētīdama glāstīja mani.
- Cērpa kundze: Jūs abi esat jauni, un tāpēc dievs jūs svētīs.
- ..«Dievs, svētī Latviju» nav tikai kāds nacionāls vai valsts simbols, tā ir himna, kas vienlaikus ir arī Dieva lūgšana, kurā mūsu tauta vēršas pie Visaugstā, Mūžīgā.
- Kurši ticēja, ka dievi dos zīmi, tā svētot vai noliedzot karagājienu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
PiemēriEs eju un iepazīstu arī citus mirkļus - Svētītos veiksmes mirkļus Garajās darba stundās..
- Es eju un iepazīstu arī citus mirkļus - Svētītos veiksmes mirkļus Garajās darba stundās..
- Iespējams, ka neapzinīgi te darbojās arī vēlēšanās pašam pieņemt meitenīti audzināšanā - viņa laulība nebija bērniem svētīta.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
PiemēriBet citus [ābolus] nobērām uz plauktiem klētī Un bijām priecīgi, ka rudens svētī Ar tādu lielu bagātību raus, Kur visai ziemai spirdzinājums būs.
- Bet citus [ābolus] nobērām uz plauktiem klētī Un bijām priecīgi, ka rudens svētī Ar tādu lielu bagātību raus, Kur visai ziemai spirdzinājums būs.
3.sar. Bārt. Arī pērt.
Piemēri..Zepe sāk visus svētīt tā, ka tu, cilvēks, uzreiz neatjēdz, ko sacīt pretī.
- ..Zepe sāk visus svētīt tā, ka tu, cilvēks, uzreiz neatjēdz, ko sacīt pretī.
- Viņa mūs bieži apsūdzēja skolas pārzinim, bet pārzinis šo sūdzēšanos dēļ mūs svētīja reti.
- ..Mārtiņš tika draudējis puiku svētīt un tēst un Marianna savukārt nebija pratusi Pēteri, kā pienākas, aizstāvēt..
4.Svinēt.
PiemēriSvētīt dzimšanas dienu.
- Svētīt dzimšanas dienu.
- Svētīt kāzas.
- Svētīt Ziemassvētkus.
- Zemgalē Jāņus svēta sevišķi kupli. Dedzina darvas mucas, šauj gaisā raķetes.. un līgo..
- Tajos laikos visi svētki, ko bij nolikts svētīt, bij nozīmes pilni..
- Te [dārzā] nesastapa nevienas dzīvas dvēselītes, jo bija vēl agrs; kungi, bez šaubām, gulēja, un dārza puiši un sievas svētīja svētdienu.
Avoti: 7-2. sējums