Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svētlaime
svētlaime -es, dsk. ģen. -mju, s.
Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts. Arī laimes augstākā pakāpe.
PiemēriAcis staro svētlaimē.
Avoti: 7-2. sējums