svētnieks
svētnieks -a, v.
svētniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; novec.
Priesteris, garīdznieks.
Piemēri..Jurģi savā gādībā ņēma mūks.. Paēdināja, izklaušināja. Un pēc kāda laika ieveda lielistabā, kur uzturējās bārdains, varens kā meža vīrs svētnieks dārgā apģērbā.
Avoti: 7-2. sējums