svētlaimīgs
svētlaimīgs -ais; s. -a, -ā
svētlaimīgi apst.
1.Tāds, kas izjūt svētlaimi.
PiemēriEs biju svētlaimīga. Pēc tik ilgas krēslas nu redzēju sauli.
1.1.Tāds, kurā izpaužas svētlaime.
PiemēriSvētlaimīgs pārdzīvojums.
1.2.Tāds, kad izjūt svētlaimi (par laikposmu).
PiemēriSvētlaimīgs brīdis.
Avoti: 7-2. sējums