svēts
svēts -ais; s. -a, -ā
svēti apst.
1.rel., mit. Tāds, kas pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienā parastās realitātes. Tāds, kas ir saistīts ar dieva, dievības izpausmi, atklāsmi.
PiemēriSvētais Dievs.
Stabili vārdu savienojumiSvētā lūgšana. Svētā Trīsvienība. Svētā vieta.
1.1.parasti ar not. galotni; parasti savienojumā ar personvārdu. Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
PiemēriSvētais Jāzeps.
1.2.lietv. nozīmē: svētais, -ā, v.; svētā, -ās, s. Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
PiemēriVisu Svēto litānija.
2.Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs. Tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
PiemēriNebeidzami un mūžīgi Zemes likums svēts: Izaudzināt to graudu, Kas tava tēva sēts.
2.1.Ļoti dziļš, intensīvs (par psihisku stāvokli).
PiemēriGaišās acis [Jancim] dzirkstīja svētās dusmās... Marčs brīnījās par viņa stingro balsi: tik dusmīgu Marčs vēl nekad nebija savu draugu redzējis..
2.2.Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību).
PiemēriMelānijai bija svēta taisnība - aizbraukt Džemma nevarēja nekur - ne tikai šovakar, kad negāja vairs autobusi, bet vispār, principā.
Stabili vārdu savienojumiNo svēta gara. Svētā alianse. Svētā vientiesība.
Avoti: 7-2. sējums