svētulība
svētulība -as, s.; parasti vsk.; niev.
Vispārināta īpašība → svētulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRakstnieks norauj sociālās demagoģijas, liekulības un svētulības masku un parāda mietpilsoni tā īstajā izskatā.
Avoti: 7-2. sējums