Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svētlaimība
svētlaimība -as, s.; parasti vsk.
Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts. Arī laimes augstākā pakāpe. Svētlaime.
PiemēriVisapkārt bija miers un viņa krūtīs svētlaimība.
Avoti: 7-2. sējums