sludināt
sludināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
PiemēriSludināt pa radio teātra izrāžu laiku.
1.1.intrans.
PiemēriSeples kundze:.. jūs te atnācāt un jautājāt, vai man esot istaba izdodama. - Vurma kungs: Jūs bijāt sludinājusi avīzē.
2.Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
PiemēriSludināt taisnību.
2.1.Vēstīt (ko), parasti svinīgi, pacilāti. Arī cildināt.
Piemēri..K. Skalbe gluži laikmetīgi sludina galu vecajai pasaulei un dzejolī «Mana mūza» dzied pat himnu cīņai.
Avoti: 7-1. sējums