Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
palaidņoties
palaidņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
PiemēriVecāki nereti sūdzas, ka bērnu dēļ mājās nav iespējams ne strādāt, ne atpūsties. Mazie trokšņo, palaidņojas.
  • Vecāki nereti sūdzas, ka bērnu dēļ mājās nav iespējams ne strādāt, ne atpūsties. Mazie trokšņo, palaidņojas.
  • Pērn 13 procenti no visiem ugunsgrēkiem republikā izcēlušies, bērniem palaidņojoties ar sērkociņiem.
  • «Kad tu reiz nāksi mājās?» Valda seja pieliecas tuvu, mute meklē viņas lūpas. Aija sāk smieties, atvairās. «Kaunies, kaunies!» čukst. «Slimnīcā palaidņoties...»
Avoti: 6-1. sējums