pievirzīties
pievirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPievirzīties pie sienas.
- Pievirzīties pie sienas.
- Pievirzīties cieši klāt.
- Automobilis pievirzās tuvu šosejas malai.
- Uzmanīgi.. Selderiņš pievirzās pie loga un palūkojas ārā.
- Viņš pievirzījās tuvāk pie galda.. un pabīdīja kājas zem tā.
- Pret vakara pusi viņi pievirzījās tik tuvu piekrastei, ka austrumos virs horizonta varēja saredzēt baznīcas torņa galu.
1.1.Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) – piemēram, par skaņu.
PiemēriLielgabalu dunoņa bija pievirzījusies krietni tuvāk..
- Lielgabalu dunoņa bija pievirzījusies krietni tuvāk..
2.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) – piemēram, par ceļu, upi.
Piemēri..pa taciņu gar silu, kas šajā vietā pievirzījās pavisam klāt Upeslīčiem, kāds nāca.
- ..pa taciņu gar silu, kas šajā vietā pievirzījās pavisam klāt Upeslīčiem, kāds nāca.
- Tieši vienā no labākajām [medību] vietām - šeit no abām pusēm stigai pievirzās biezoknis - stāv paresns vīrs.
Avoti: 6-2. sējums